Enerģētiskā drošība un iekšējais enerģijas tirgus Līga Rozentāle, Ekonomikas ministrija Video: https://www.facebook.com/dzivosiltak/videos/263374530947715/ Rīga, 2018.gada 26.novembris Konference "Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2030".

1. Enerģētiskā drošība un iekšējais enerģijas
tirgus
26.11.2018, Rīga
Līga Rozentāle
Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktora vietniece

2. Dabasgāzes tirgus attīstība
2
Avots: ENTSOG

3. Dabasgāzes tirgus liberalizācija
3
2017.gada 3.aprīlī – Latvijas dabasgāzes tirgus atvēršana
Mērķis – konkurētspējīgas cenas, dabasgāzes piegādes drošība,
lielāks tirgus (pārrobežu tirdzniecība), nepārtrauktas piegādes,
jauni produkti
Tirgus atvēršanas norise kopumā veiksmīga:
⇧ Augšupejoša tirgotāju aktivitātes tendence
⇧ Augšupejoša patērētāju aktivitātes tendence

4. Dabasgāzes tirgus liberalizācija
4
Latvijas dabasgāzes tirgus pēc 2017.gada 3.aprīļa
AS
«Latvijas
Gāze»
Tirdzniecība
Sadales
sistēma
Pārvades
sistēma
AS «Conexus
Baltic Grid»
Inčukalna
pazemes
gāzes
krātuve
AS «Gaso»

5. Dabasgāzes cenu dinamika
5
Dabasgāzes vairumtirdzniecības cenas attiecas uz sistēmas
lietotāju, kura patēriņa apjoms ir lielāks par 25 tūkst.m3
dabasgāzes gadā
0,00
5,00
10,00
15,00
20,00
25,00
30,00
35,00
40,00
Q42010
Q12011
Q22011
Q32011
Q42011
Q12012
Q22012
Q32012
Q42012
Q12013
Q22013
Q32013
Q42013
Q12014
Q22014
Q32014
Q42014
Q12015
Q22015
Q32015
Q42015
Q12016
Q22016
Q32016
Q42016
Q12017
Q22017
Q32017
Q42017
Q12018
Q22018
Latvijas un Vācijas dabasgāzes vairumcenas salīdzinājums (EUR/MWh)
DE LV
Avots: Eurostat; Ekonomikas ministrija

6. Enerģētiskā drošība
6
Būtiska loma Inčukalna pazemes gāzes krātuvei – viena no modernākajām
dabasgāzes krātuvēm Eiropā.
Ietilpība – 2,3 miljardi m3 aktīvās dabasgāzes
Avots: AS Conexus Baltic Grid; «Enerģija un Pasaule»

7. Enerģētiskā drošība
7
• PAS “Gazprom” no 2018.gada 1.janvāra nepiedalās
uzņēmuma pārvaldībā un lēmumu pieņemšanā
• Valsts kļuvusi par AS “Conexus Baltic Grid” akcionāru
• Akciju iegādes pamatojums – valsts interese uzlabot
piegādes drošību, mazināti ģeopolitiskie riski, dažādoti
piegādes avoti un ceļi

8. Enerģētiskā drošība
8
Baltijas reģiona gāzes apgādes drošuma uzlabošanai un efektīvai
tirgus attīstībai nepieciešams īstenot šādus projektus:
1. Polijas-Lietuvas dabasgāzes apgādes sistēmu starpsavienojums
(GIPL);
2. Somijas – Igaunijas starpsavienojums (Balticconnector);
3. modernizējot Inčukalna PGK;
4. diversificēti dabasgāzes piegādes avoti.

9. Enerģētiskā drošība
9
Inčukalna pazemes gāzes krātuve
• Inčukalna pazemes gāzes krātuves
modernizācijai būtiska loma Latvijā un
reģionā
• AS «Conexus Baltic Grid» plāno ieguldīt 80
milj.EUR, no kuriem 50% varētu līdzfinansēt
Eiropas Infrastruktūras savienošanas
instrumenta (CEF) ietvaros
• Līdz šim AS «Conexus Baltic Grid» krātuves
modernizācijās ieguldījis apmēram 190
milj.EUR, tostarp, ES finansējumu
Avots: http://www.baltic-course.com/

10. Enerģētiskā drošība
10
Somijas – Igaunijas gāzes starpsavienojums (Balticconnector)
• 150 km
• 250 miljoni EUR
• 75% ES līdzfinansējums
• Šobrīd norit būvniecība
• Īstenošana līdz 2020.gadam
Avots: Energy4Europe

11. Enerģētiskā drošība
11
Polijas – Lietuvas gāzes starpsavienojums (GIPL)
• 540 km
• ~558 miljoni EUR
• 85,8 milj.EUR (finansē Baltijas valstis no PL izmaksām)
• ES līdzfinansējums (maks.277,5 milj.EUR)
• Šobrīd norit izpēte
• Īstenošana līdz 2022.gadam
Avots: AmberGrid

12. Enerģētiskā drošība
12
Latvijas – Lietuvas starpsavienojuma jaudas palielināšana
• Latvijas – Lietuvas starpsavienojuma uzlabošanas projekts ir iekļauts Eiropas
Komisijas 3. PCI sarakstā un tiks iesniegts arī 4.PCI sarakstam
• Izpēte par nepieciešamo LV-LT caurplūdes jaudu
• Secināts, ka nepieciešamā jauda ir 125 GWh/d
• Lai to sasniegtu nepieciešams sistēmā pacelt spiedienu un uzstādīt 1 kompresoru
Inčukalna pazemes gāzes krātuves tuvumā (plānotās izmakasas ~20,7 milj.EUR (AS
Conexus Baltic Grid) un ~5 milj.EUR (AB Amber Grid)
• AS Conexus Baltic Grid turpinās sadarbību ar AB Amber Grid, veiksmīgai projekta
tālākai īstenošanai
Avots: AmberGrid

13. Reģionālais gāzes tirgus
13
• 2022.gads
• Vienota dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēma un balansēšanas zona
bez iekšējiem, komerciāliem starpsavienojuma punktiem
Ieguvumi no reģionālā tirgus izveides:
• Dabasgāzes piegādes stabilitāte un drošums;
• Enerģētiskās neatkarības stiprināšana;
• Efektīva infrastruktūras izmantošana;
• Lielāka konkurence un uzlabota tirgus likviditāte;
• Pieeja jaunām tirdzniecības platformām.

14. Elektroenerģijas tirgus attīstība
14
Elektroenerģijas
tirgus
NordPool
(kopš
2013.gada)
Brīvais
tirgus (kopš
2015.gada)
11 sadales
sistēmas
operatori
Neatkarīgs
pārvades
sistēmas
operators
33 tirgotāji

15. Elektroenerģijas tirgus integrācija
15
Avots: Eiropas Komisija

16. Elektroenerģijas cenu dinamika
16
10
30
50
70
Jul
Sep
Nov
Jan
Mar
May
Jul
Sep
Nov
Jan
Mar
May
Jul
Sep
Nov
Jan
Mar
May
Jul
Sep
Nov
Jan
Mar
May
Jul
Sep
Nov
Jan
Mar
May
Jul
Sep
2013 2014 2015 2016 2017 2018
EUR/MWh
Vidējā NP elektroenerģijas cena Latvijā, Somijā un Zviedrijā
FI
SE
LV
Avots: NordPool; Ekonomikas ministrija

17. Elektroenerģijas tirgus integrācija
17
Iekšējā līnija starp Ventspili, Tumi un Imantu (Kurzemes loka 3.kārta)
Starpsavienojums starp apakšstacijām Kilingi-Nomme (EE) un Rīgas TEC-2
(LV) (Igaunijas-Latvijas 3.starpsavienojums)
Iekšējā līnija no Rīgas TEC-2 līdz Rīgas HES
Esošo Igaunijas - Latvijas 330 kV starpsavienojumu pārbūve
HES pārgāznes projekts
Sinhronizācija

18. Elektroenerģijas tirgus integrācija
18
SINHRONIZĀCIJA (2025.gads) - viena no ES enerģētikas politikas stratēģiskajām prioritātēm
2007.gads – ideja par
sinhronizāciju
2012./2013.gads –
Gothia Power
pētījums
2014.gads – Baltijas
PSO ceļa karte
2016./2017.gads –
JRC pētījums
2017./2018. gads –
dinamiskā un
frekvences izpēte
2017.gada decembris
– Saprašanās
memorands
2018.gada jūnijs –
politiskā ceļa karte
2018.gada 14.
septembris – BEMIP
sniedz piekrišanu
priekšdarbu
uzsākšanai
2018.gada
21.septembris –
Polijas PSO iesniedz
pieteikumu ENTSO-E
2018.gada oktobris –
tiek izveidota ENTSO-
E Baltijas projekta
darba grupa
2018.gada decembris
– mandāta
saņemšana
pievienošanās līguma
sagatavošanai
2019.gada vasara –
pievienošanās līguma
parakstīšana

19. Elektrotīklu starpsavienotības mērķis
19
• EAP2020 – 10% starpsavienotības mērķis
• KEPS2030 – 15% starpsavienotības mērķis
• Esošā situācija Latvijā – 80% starpsavienotība

20. Energoresursu importa mērķis
20
• EAP2020 energoatkarības mērķis – imports 44,1% no
bruto iekšzemes patēriņā;
• LEIS 2030 – par 50% samazināt enerģijas un
energoresursu importu no esošajiem trešo valstu
piegādātājiem
(28,2 TWh -> 14,1 TWh);
• Enerģētiskā atkarība no importa Latvijā samazinās:
• 2013.gads – 55,9%;
• 2016.gads – 47,2%.

21. Enerģētiskā nabadzība
21
• Pieslēgumu optimizācija (2018)
• Agregatori (2019)
• Viedie skaitītāji (2023)
Sistēmas elastības palielināšana
• VPP 2018.-2021. gadam
• Aizsargātie lietotāji

22. 22
Vai uzskatāt, ka Latvijas enerģētiskā drošība elektroenerģijas sektorā
šobrīd ir pietiekama?
1) Jā, pietiekama
2) Nē, primāri nepieciešams lielāks pašnodrošinājums
3) Nē, primāri nepieciešams pēc iespējas ātrāk realizēt desinhronizāciju no BRELL loka
4) Nē, primāri Baltijas valstīm nepieciešami papildus starpsavienojumi ar Eiropu
Zāles balsojums
dodies uz  www.menti.com
ievadi kodu  65 95 42

23. Paldies!
NEKP@em.gov.lv
pasts@em.gov.lv
Ekonomikas ministrija
Adrese: Brīvības iela 55, Rīga, LV-1519
Tālrunis: +371 6 7013 100
Fakss: +371 6 7280 882
E-pasts: pasts@em.gov.lv
Mājaslapa: www.em.gov.lv
Twitter: @EM_gov_lv, @siltinam
Youtube: http://www.youtube.com/ekonomikasministrija
Facebook: http://www.facebook.com/atbalstsuznemejiem