2. Putnu un dzīvnieku kontroles
darbība
Potenciāla
sadursmes
iespēja
Momentāna darbība
Cilvēka klātbūtne;
Automašīnas izmantošana;
Pirotehnikas lietošana;
Putnu balsu akustisko signālu
atskaņošana;
Mulāžu lietošana;
Pārvietošanas būru lietošana;
Pārvietošana;
Ikdienas darba procesi
Ikdienas monitorings;
Radara datu analīze;
Savstarpējā darbinieku
informācijas nodošana, analīze;
Atbilstošās likumdošanas apguve,
izmantošanas prasmes;
Detalizēta uzskaite un datu
analīze;
Iekšējās dokumentācijas
saglabāšana, uzturēšana
ornitoloģiskās situācijas
atainošanai;
Atvairīšanas darbību izvērtēšana,
realizēšana, uzskaite, analīze;
Ornitoloģiskā nodrošinājuma
iegāde, uzturēšana, uzraudzība,
lietošana;
Pieredzes apkopošana,
secinājumi;
Sadursmju aktu uzskaite, analīze;
Konstruktīvu darba plānu
veidošana;
Jauni atklājumi, metodes
Ilgtermiņa un preventīvie
darbi
Darbs ar cilvēkiem
Darbinieku apmācība;
Citu departamentu darbinieku izglītošana;
Darbs ar lidlaukam pieguļošo zemju
īpašniekiem, nomniekiem;
Kontakti, izglītojošā informācija sabiedrībai.
Nepievilcīgas vides radīšana
Piesaistes objektu likvidācija;
Barības bāzes iznīcināšana:
• mainot veģetāciju lidlaukā un tā
tuvumā;
• pievēršot uzmanību gaisa kuģu
apkopēm;
• uzturot tīrību uz peroniem;
• atkritumu saimniecības sakārtošana;
• bioloģiskās barības ķēdes regulēšana;
• Pievilinošo objektu likvidēšana;
Putnu un dzīvnieku iespējamo atpūtas un
uzturēšanās vietu apzināšana, novērošana,
likvidēšana:
• nakšņošanas iespēju aizliegums;
• ūdens baseinu izmantošanas
neiespējamība;
• ligzdošanas iespēju liegums
Darbība notiek ilgtermiņā pēc iepriekš
sastādīta plāna, balstoties uz Valsts
likumdošanu.
Riska faktoru
izvērtēšana pēc
monitoringa:
Sugas noteikšana;
Īpatņu uzvedība;
Īpatņu daudzums;
Laika apstākļu ietekme;
Areāls – biotops, gadalaiks;
Riska situācija
3. Metodes
Ak*vās
Monitorings
Informācijas
nodošana
Mobilās
akus;skās
iekārtas
Scarecrow
Ul;ma
Scarecrow
director
Automašīna,
tās
skaņu
signāli
Pirotehnika
Lāzeriekārtas
Mehāniskās
–
tautas
līdzekļi
Bioloģiskās –
piekūni, suņi
Cilvēka
klātbūtne
Pasīvās
Stacionārās
iekārtas
-‐
vizuālās
Pīķi
Putnu
biedēkļi,
mulāžas
Baloni
Atstarojošās
lentas
Putnu
radars
Akus;skās
iekārtas
Gāzes
lielgabali
Ēku
apstrāde
Repelen;
Griestu
segumi
Žoga
uzturēšana
Dzīvnieku
būri,
slazdi,
cilpa
Ekoloģiskās
Atraktantu
regulēšana
Dezinsekcija,
dera;zācija
Slieku
aizsargplāksn
es
Dzīvnieku
pārvietošana
Zālājs
Lidlaukam
pieguļošās
pla*bas
Cilvēka
faktors
Barības
bāzes
likvidēšana
Ligzdošanas
nepieļaušana
Zālāja
garuma
regulēšana
Putnu
atpūtas
vietu
likvidēšana
Sadarbība
ar
zemes
nomniekiem
Atkritumu
kultūra
Medību
līgumi
Ieteikumi
likumprojek;em
Sadarbība
ar
mežniecībām,
skolām
Uzskaite
Ikdienas
vērojumu
uzskaite
Monitoringa
ikmēneša
kopsavilkums
Sadursmju
datu
bāzes
veidošana
Putnu
iden;fikācija
Radara
da;
Izvērtēšana
GK
un
putnu
sadursmju
analīze
Ikdienas
no;kumu
izvērtējums
Ikmēneša
datu
salīdzināšana
Ikgada
pārskats,
analīze
Radara
datu
kopsavilkums
Sadarbība
ar
DP
un
CAA
Organizatoriskā
darbība
Iekšējās
dokumentācijas
uzturēšana
Ikdienas
darbu
plānošana
Perspek*vie
plāni
Pieredzes
apmaiņa
Kursi,
semināri
Darba
op;mizācija
Informācijas
aprite
Audi;,
ieteikumi
4. Putnu un dzīvnieku piesaistītāji
lidlaukā
Barība
Lidlauka zālāji
Kukaiņu
klātbūtne
Barības
atkritumi
lidlaukā
Lidlaukam
pieguļošās
platības
Izgāztuves
Dzīvnieku
barošana
Ūdens
Mākslīgās
ūdenstilpnes
lidlauka
teritorijā
Dabiskās
ūdenskrātuves
ārpus lidlauka
teritorijas
Lāmas, peļķes
Klimatiskie
apstākļi
Vējš
Nokrišņi
Gaisa
temperatūra
Migrācija
Migrācijas
virziens
Migrācijas
laiks
Migrācijas augstums
Migrējošo īpatņu
skaits
Putnu suga
Vide
Ēku
būvkonstruk
cijas
Žogs
Tehnikas un
iekārtu
uzglabāšana
Bioloģisko
atraktantu
klātbūtne
Gadalaiku
maiņa
Diennakts
maiņa
12. Radara „Merlin” testēšanas
procedūra pabeigta. ASV
Floridas štats, Panama City
2010.g. 4. decembris
RADARU SISTĒMA „Merlin”
ir plaši pazīstama kā augstas
kvalitātes iekārtas, kas tiek
lietotas putnu migrāciju
uzskaitei, kontrolei. Sistēma
dod iespēju savlaicīgi
brīdināt gaisa kuģu pilotus
par putnu klātbūtni , tādējādi
mazinot sadursmju draudus
un iespēju.
13. *Pasaules civilajā aviācijā katru gadu notiek aptuveni
40 000 sadursmju ar putniem;
*Vienas sadursmes, kuras rezultātā iet bojā kaut
viens cilvēks, izmaksas ir līdz pat 1 993 680 euro;
*Pasaulē GK sadursmes ar putniem ik gadu izmaksā
1,2 biljonus $;
*No 1988.- 2004. gadam šādās sadursmēs bojā gāja
219 cilvēki; 164 gaisa kuģi bojāti neatgriezeniski;
16. VAS “Starptautiskā lidosta
“Rīga”” lidlaukā:
• Putnu
sugu
kopskaits
–
90
• Zīdītāju
sugu
kopskaits
–
11
(4)
• Lielākais
atvairīto
putnu
īpatņu
kopskaits
dienā
–
45
000
(
2013.g.
10.jūnijā)
• Jūnija
mēnesī
2013.g.
–
178
700
putni
24. 0
2
4
6
8
10
12
14
Sadursmju
skaits
(Number
of
collisions)
Mēneši
(Month)
ApsMprināto
un
neapsMprināto
sadursmju
salīdzinājums
pa
mēnešiem
lidostas
"Rīga"
lidlaukā
2013.gadā
(Comparison
of
confirmed
and
unconfirmed
collisions
by
months
at
Riga
Airport’s
airfield
in
2013)
Aps;prinātās
Neaps;prinātās
25. LAI
PASARGĀTU
PUTNUS
NO
LIDMAŠĪNĀM
Ir
izstrādātas
visdažādākās
tehnoloģijas
un
iekārtas
putnu
atvairīšanai,
bet
pa;
galvenā
tehnoloģija
–
veidot
vidi
putniem
un
zīdītājiem
nepievilcīgu!!!!